katram ir savi notikumi un lietas, kas saistās ar Ziemassvētku laiku, man tas ir @fondsviegli koncerts, Harija Potera filmas, eglite un pīrāgi, patiesībā, vairak neko nevajag, lai sapurinātu savu Grinču, un ir jābūt ar ģimenēm, tas i viss - kāda ir jūsu decembra izdzīvošanas formula?
godīgi, šodien, kad atlaides man sejā bāž pat cīsiņu fabrika, man ir mazliet kauns... kauns, ka esam kļuvuši par sabiedrību, kas pērk to, ko nemaz nevajag, izmet krūzīti pēc vienas izdzertas kafijas, mēģina izglābt savu slikto garastāvokli ar jaunas kleitas iegādi un bez sirdsapziņas pārmetumiem izmet ēdienu, ko nevar iegrūst jau tā piestūķētajā māgā, un, jā, arī es tā daru, varbūt, kad iepērkos, neiemetu plastmasas maisiņā divus tomātus, varbūt dzeru ūdeni no savas pudeles, bet arī man mājās ir fast fashion kurpes, ko nekad neuzvilkšu, kopējais šmucspainis un makaroni neglītā celofāna iepakojumā, ir jādomā un jadara, un uz karstām pēdām, jo tam, lai saprastu, ka dzenam savas mājas, savu planētu uz iznīcību nevajag īpaši kustīgu pelēko vielu, tas tāpat ir redzams, tāpēc šodien uzdevu sev jautājumu, vai man tiešām vajag to Madaras krēmu un vilnas mēteli tikai tāpēc, ka pasaule jūk prātā ar melno piektdienu, un sapratu - taču, nē, man patiesībā vajag tik maz, lai justos labi, varbūt jums arī?
p. s. tik sena @livapodniece foto, kur man pieauga spārni un divas bizes, biju kūniņa, kam nevajag ne kurpes, ne krēmus, tikai jūru
domāju par prieku - kur tas rodas, kāpēc citkārt aizmūk, kāpēc gribas gražoties gluži par neko ❓, pēdējās trīs dienas mani dziļi iepriecina tāda šķietami parasta lieta kā gaisma ☀️, un tā jau tam cilvēkam ir, ja kaut ko atņem, tad tik saproti, cik tas svarīgs, kādas vienkāršas lietas jūs iedvesmo❓
bija brīnišķīga iespēja padalīties ar jauniešiem savās gaitās žurnālistikas un sabiedrisko attiecību jomā, pēc šādiem pasākumiem vienmēr šķiet, ka daudz ko varēja izdarīt labāk, bet, ja vismaz pieciem no ~400 jauniešiem kaut kas noderēja, tad bija vērts tur būt, sirreāli bija tas, ka nācās runāt divām savām bijušajām skolām - vienai, kur pedagogi teica, "ka esmu nulle un dzīve neko nesasniegšu" (reāls citāts) un otrai, kur skolotāji iedrošināja sasniegt savus sapņus, esmu daudz domājusi, ka, ja man nebūtu spēcīga ģimene, kas ielika pamatu mācēt pasai pieņemt lēmumus, tai skaitā mainīt skolu, un sasniegt savus mērķus, varbūt pat noticētu, ka esmu nulle, kas dzīvē neko nesasniegs, gribas ticēt, ka Latvijā mums top arvien vairāk pedagogu, kas ceļ, nevis grauj, kas nodarbojas ar konstruktīvu kritiku, nevis infantilu apsmiešanu uz savas "varas" rēķina, tai pat laikā ticu, ka mēs spējam savos bērnos ielikt cieņas kultūru pret pedagogiem, kas rod enerģiju iedvesmot un veicināt izaugsmi, sorry, ka skanu nedaudz demagoģiski, bet izglītība man ļoti rūp 📷@liene.lake
šī sejas izteiksme nozīmē - "I love my job" 💕, rīt par to pastāstīšu saujiņai (lasīt. 200) vidusskolēnu, esmu nobijusies kā pirms ZPD aizstāvēšanas 😂, bet tas ir foršais izbīlis 👻, man vienmēr paticis runāt ar cilvēkiem, tāpēc jau laikam esmu tur, kur esmu 🎥💡✒️
📷@birkenfelds
