Tu esi mans posts, mana bojāeja, manas dvēseles bezizeja

Šodien bija smacīgi karsts. Zeme bija netverami izslāpusi, kaut pēc pilītes lietus, bet debesis, it kā spīdzinādamas visu radību, griezi smaidīja savu saulaino smaidu. Kaimiņš kaut kādā prāta aptumsuma brīdī bija iekurinājis krāsni, sausie dūmi, pabāzuši galvu pāri skursteņa malai, nezināja, kur tad īsti šajā svelmē likties. Tie koda man acīs un rīklē. Rīstījos kā … More Tu esi mans posts, mana bojāeja, manas dvēseles bezizeja

Viņa zināja, ka mežs ir ideāls, bet mežs pats to vēl nezināja

Viens vakars ir aizraudājis Tāpat jau skumstošās rūtis Melns lipīgs astoņkājis Guļ ielaidis saknes man krūtīs Un mani pa cīpslai ārda Tik lēni tik ļauni tik klusi Bet mute kas visu sauc vārdā Kā ūdeni mutē ieņemusi /Knuts Skujenieks/ Pa šo laiku pārāk daudz puzles gabaliņi bija pazaudēti. Skatiens atrada vecā gruzavika piekabi, kur vienmēr … More Viņa zināja, ka mežs ir ideāls, bet mežs pats to vēl nezināja

25 stundas

Rūda sacītais tāpat kā pilsētas troksnis kļuva par fona mūziku, apkārtnes skaņu, parādību, ko tu pieņem par pašsaprotamu un iemācies ignorēt tās kaitinošo raksturu. Mūzika, smiekli, apmainīšanās ar savstarpējām laipnībām. Jā, es mācos juristos, jā, nākamgad beigšu, jā, strādāju birojā, jā, ar manu dzīvi viss pēc jūsu standartiem ir kārtībā…. jā, smaids, nē, smaids, smiekli, … More 25 stundas

Mīlestība ir vairāk rūgta, nekā salda

Dzīvoklī ir baisa tumsa, pa mazliet ieplaisājušiem griestiem rāpo četri, resni un noēdušies zirnekļi. Istaba Elīzu kaitina ar savu knapi 15 m2 platību – kura, kā kuru dienu, liekas par daudz vai par maz. Šodien Elīzai šķita, ka viņa tajā smok. Gustavs bija atnācis pirms stundas un nu jau kādas desmit minūtes nepacietīgi spārdīja gultas … More Mīlestība ir vairāk rūgta, nekā salda