Divpadsmit, trīspadsmit, septiņpadsmit, astoņpadsmit – šoferītis ierastā tonī aicina iekāpt pasažieriem. Mana vieta ir divdesmit devītā, atsēdusies uz betona apmales, iekšēji līksmoju par to, ka divas stundas nebūs jāstāv kājās, sēdēšana autoostas uzcepinātā asfalta gaisā ir beigusies, un brīvdienas paies pie vientuļa ezera ar izslēgtu telefonu. Pēdējo divu gadu laikā mana starppilsētu autobusu pieredze koncentrējas … More Pienāk autobuss Ērgļi – Rīga